Ir spēcīgi pozitīvi spēki, kas sāk dot impulsu Bulgārijas energoefektivitātes tirgum, veidojot daudzsološu tendenci un ieskicējot iespējas, ko ekosistēmas progresīvie tirgus dalībnieki izmanto, lai apgūtu un attīstītu, strukturējot sarežģītas grupas un novatoriskus uzņēmējdarbības modeļus. Tomēr klientu vidū ir liela vēlme pēc dotāciju resursiem gan valsts, gan privātajā sektorā, kas rada pasivitāti pat gadījumos, kad izmaksas, kas rodas, gaidot “bezmaksas” naudu, ir lielākas nekā potenciālais ESCO līgums.
Nesenās izmaiņas Energoefektivitātes likumā vietējiem enerģijas tirgotājiem uzliek par pienākumu ietaupīt enerģiju, kurai kumulatīvi līdz 2020.gada beigās vajadzētu sasniegt 2772 GWh. Shēma tiks pagarināta līdz 2030.gadam, un notiek sarunas par turpmāku pagarināšanu, kas Bulgārijā garantē vairāku miljardu ieguldījumu energoefektivitātes tirgū. Turklāt tajā pašā likumā klientam tiek noteiktas saistības, ienesot tirgū desmitiem miljonu kvadrātmetru energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Piemēram, sabiedrisko ēku krājumi ir gandrīz 20 miljoni kvadrātmetru, un tiem katru gadu ir jāuzlabo energoefektivitātes parametri. Vēl viens spēcīgs tirgus spēks seko valdības politikai, nodrošinot 100% finansiālu atbalstu daudzdzīvokļu ēku krājuma atjaunošanai, kas tiek lēsta 117 miljonu kvadrātmetru platībā. Ņemot vērā to, ka tirgus instrumenta galvenais konkurents pakāpeniski izzūd (dotācijas), tieši ESCO būs vislabākā iespēja kļūt par galveno veicinātāju energoefektivitātes politikas īstenošanai un valsts energotaupības saistību izpildei. Šajā ziņā ilgtspējīgas enerģijas attīstības aģentūra (SEDA) ir ļoti aktīva, visa valstī organizējot kampaņas, lai popularizētu ESCO biznesa modeļus, enerģijas pārvaldības priekšrocības un labāko praksi. Nesen SEDA ir izstrādājusi ESCO līgumu piemērus, kas izmantojami ekosistēmā, kā arī tiek veidots projektu tirgus sadarbībā ar Energoefektivitātes aliansi (ESCO uzņēmumu organizācija).
Ļoti pozitīvs jauninājums ir SEDA atvērto datu politika, kas ļauj identificēt un iedalīt investīciju gatavās enerģijas taupīšanas iespējas, pateicoties Enerfund projektam. Šajā posmā ir reģistrēti vairāk nekā 5000 energoauditu, paredzot ieguldījumus gandrīz 800 miljonu eiro apmērā.
Tomēr vēl ir daudz darāmā komunikācijas, apmācības un pārliecināšanas jomā, lai klienti gūtu pietiekamu pārliecību par progresīviem tirgus instrumentiem energoefektivitātes īstenošanai un pārliecinātu sevi, ka dotācijas neatgriezīsies. Lai pievienotu šo sarakstu, pastāv neskaidrības, ko rada pārmērīgs regulējums un pārpratumi valsts sektorā, kas padara ESCO līgumus neaizsargātus pret šķēršļiem. Visbeidzot, kapitāla pieejamība energoefektivitātei joprojām ir salīdzināma ar “standarta finansējumu”, kas nosaka zemāku prioritāti šāda veida projektiem klientu un ESCO uzņēmumu darba kārtībā. Par laimi, finanšu instrumenta fonda pārvaldnieks Bulgārijā (FMFIB) ir sācis sniegt garantijas, bet mērogs un parametri joprojām atpaliek no problēmām nozarē.
Partneri:
